Sarkangalvīte ar kapuci

Materiāls: satīns, kokvilna, mežģīnes

Uzvalku komplekts: priekšauts, apmetnis, svārki, veste, grozs

Uzvalka izmērs: 128

Īre: 20 eiro (24 stundas)

Uzvalka izpārdošana: 80 €

Nomas depozīts: 60 eiro (atmaksājams, atgriežot uzvalku)

Ražotājs: EU Latvia

Sarkangalvīte – tautas pasaka par mazo meiteni, kura satika vilku. Literāri apstrādāta Šarlem Pero, vēlak uzrakstīta br. Grimm.

Sižete par meiteini, kuru pievila vilks, bija izplatīta Francijā, Itālijā no viduslaikiem. Alpu pakājes un Tirolē pasaka ir zināma vismaz no XIV gadsimta un bija ļoti populāra. Groza saturs mainījas : Itālijā mazmeita nesa vesmamiņai svaigo zivi, Šveice – jauna siera galviņu, Francija – pīrādziņu un sviesta podiņu.

Pirma literāra versija šis vecas tautas pasakas bija publicējis Šarļ Perro 1967.gadā Parīzē – grāmatā “Pasakas mana zoss māte vai stāsti un pasakas senas dienas ar mācībām, veltīts princessei franču karaļu mājas. Perro paņema par pamatu vienu no variantiem parastai meitenei uzvilka cepurīte no sarkana samtaina materiāla un nosauca Sarkangalvīte!Var teikt kā Francijā XVII-XVIII gadsimtā, kad apģerbs bija stingri reglamentēts, šadas cepures varēja nesat tikai aristokrati vai vidējas klases sievetes. Parasta lauku meitene, kura nesaja cepure spilgta krasa un vienkarši sarunājas ar nepazistamiem cilvēkiem, ko māte stingri aizliedza, tamlidzīga uzvedība tajā laikmētā bija nepieļjaujama. Beidzot viks uzdeva labu pamacību viesiem vējainiem jaunkundzem: viņš noķera Sarkangalvīte un apēda viņu!

Tas variants pasakai, kurš palika klasiskais mūsdienīgā bērnu literāturā uzrakstīts daudz gadsimtu pēc Perro naves, uzrakstīja no jauna to pasaku br. Grimm, pēc vienas no versijas Mariji Mjuller, kura strādāja par mājkalpotāju topošas sievas Vilgelma Grimma mājā.Pēc citas versijas – no Žanetas Hassenpflugas, kura pa mātes līniju bija cēlusies no hugenotiem, kuri bija izsūtīti no Francijas pie Ljudovikas XIV. Paredzams, kā “Sarkangalvīte” viņās variantā bija izcēlusies no ta paša Perro.